KAFIJAS VEIDI

Izšķir 2 galvenos kafijas pupiņu veidus – arabika un robusta.


Arabikas pupiņa:

Garena, ovāla forma

Kofeīns 0,8—1,4 %

Garšas īpatnības - salda, skābena, ar augļu un ziedu garšas notīm


Augšanas apstākļi

Augšanas areāls vjl. 700—2200 m

Nokrišņu daudzums 1500—2500 mm

Kafijas audzēšanas reģioni - galvenokārt Centrālā un Dienvidamerika


Robusta pupiņa:

Apaļa forma

Kofeīns 2,2—2,7 %

Garšas īpatnības - rūgta, ar intensīvu aromātu (garšvielas, grauzdējums u.tml.), piesātināta


Augšanas apstākļi

Augšanas areāls vjl. 0—800 m

Nokrišņu daudzums 2000—3000 mm

Kafijas audzēšanas reģioni - Āfrika, Āzija un Indonēzija

KAFIJAS REĢIONI UN GARŠAS ĪPATNĪBAS

Amerikā augušās kafijas pupiņas ir aromātiskas, ar harmonisku, vidēji skābenu aromātu un riekstu notīm.   Āfrikā augušās kafijas pupiņas ir ar svaigi skābenu, mēreni pilnīgu garšu un augļu notīm.   Āzijas kafijas pupiņām piemīt šokolādes notis, stipra, piezemēta un saldena garša.

PAR KAFIJAS ATKLĀŠANAS VIETU UN LAIKU VĒSTA LEĢENDAS

Viena no senākajām leģendām teic, ka 850 gadus pirms Kristus dzimšanas jauns gans Etiopijā pieskatījis savu ganāmpulku. Apēdot kāda krūma ogas, viņa kazas kļuvušas īpaši mundras. Tad šo ogu nogaršojuši mūki. Sajūtot rūgto garšu, vīlušies un metuši pupiņu ugunī. Pēc kāda laika, kad degošā pupiņa izplatījusi brīnišķīgu aromātu, mūki, ziņkārības vadīti, nolēmuši pagatavot no grauzdētām ogām dzērienu. Tas viņiem palīdzējis uzturēt možu garu gandrīz visu nakti, tāpēc uzskatīja šo dzērienu par Dieva dāvanu.   11. gadsimtā kafiju sāka eksportēt no Etiopijas uz Arābiju, kur persieši bija sajūsmā par šo "islāma vīna" sniegto efektu. 16.gadsimtā, kad Osmaņu impērija piedzīvoja savus ziedu laikus, kafija sāka ieņemt arvien svarīgāku lomu Arābijā, Mazāzijā, Sīrijā, Ēģiptē un Austrumeiropas dienvidos. Pirmie kafijas nami tika atvērti Damaskā 1530. gadā un Aleppo 1532. gadā.
Kafija uzlabo dzīves kvalitāti.
Pētījumi pierādījuši, ka kafija var būt ne tikai mundra noskaņojumu un garšas kārpiņu baudas avots, taču var pasargāt arī no daudzām slimībām – piemēram, depresijas, Parkinsona slimības, čūlas, sirds un asinsvadu slimībām.
Ap 17. gadsimta beigām holandieši ielauzās rūpīgi sargātajā kafijas monopolā un sāka audzēt kafiju savās kolonijās, pirmkārt, Javā. Kopš tā laika kafijas audzēšana izplatījās Karību reģionā, Centrālamerikā un Brazīlijā. Mūsdienās kafiju audzē daudzās valstīs ap ekvatoru. Baltijā kafija parādījās 19. gadsimta otrā pusē.
Kafijai ir vairāk aromātu nekā vīnam
Kafijas pupiņās ir 800 garšas īpašību, ko varam noteikt ar garšu. Savukārt vīnam ir tikai 400. Iegūto kafijas aromāta nošu skaitu nosaka zaļo pupiņu grauzdēšanas veids. Tādēļ atrast savu iecienīto kafiju nav tik vienkārši kā izvēlēties vīnu.
Oriģinālais kafijas nosaukums "qahwah" cēlies no senās Jemenas valodas, kur šis apzīmējums nozīmē "vīns". Turcijā, šis dzēriens tika dēvēts par "kahveh", līdz brīdim, kad ģermāņi nosauca to par "koffie".
“Kafija ir balzams sirdij un garam,”
teicis izcilais 19. gadsimta itāļu komponists – Džuzepe Verdi.



Par Merrild

Merrild ir augstvērtīga kafija, ko veido rūpīgi nogatavinātas un atlasītas kafijas pupiņas no labākajām kafijas audzēšanas vietām pasaulē. Ievērojot senas tradīcijas maisījumu veidošanā un izmantojot īpašu grauzdēšanas tehnoloģiju, Merrild kafija iegūst kārdinošu un neatkārtojamu garšu un aromātu.

Merrild_Baneris_8 Merrild_Baneris_2 Merrild_Baneris_1